la_cumparsita

Gadījās man nevilšus būt kādas izstādes atklāšanā - vispār jau atklāja divas izstādes. Varen smalks pasākums - ar pašu Čehijas vēstnieku priekšgalā. Runas nedzirdēju, bet pie pēdējām uzkodām gan tiku. Kaudze ar pazīstamiem fotogrāfiem un daži indivīdi, kuri regulāri apgrozās fotodarinātāju kompānijās. Pārējās smalkās personas palika man neatpazītas - galvenais taču fotogrāfijas. Izstāde tā - čahu preses fotogrāfijas, no tām fotogrāfiju sērijas, kā arī godalgotās 2008. gada fotogrāfijas. Ļoti baudāms pasākums izrādījās ar sēriju par 50-70 gadus vecu sieviešu baleta trupu, sēriju no olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm, spīdzinātu bērnu, kuriem nogriezts kāds loceklis (pārsvarā labā kāja), futbola komandu, modernajām vingrotājām un vēl un vēl...
Blakus izstādē daži porteti, ainavas...tā kā blāvi un pliekani šķita...
Nu ja, pēc izstādes kopā ar Bormanu braucām uz Maskačku ar ričukiem un pie dzelzceļa pārbrauktuves saminstinājos, jo palēnām tuvojās vilciens - garais, preču. Senču balss ierunājās vai... Zināmi gadījumi, kad kāds no maniem senčiem galus atdevis tieši uz dzelceļa sliedēm. Tā nu stāvu un baidos, kamēr izdomāju, ka Bormanam tak ilgi būs mani jāgaida, ja nesaņemšos - tai laikā sešas reizes būtu paspējusi tikt pāri. Bet nu tomēr sadūšojos un kamēr šķērsoju sliedes, vilciens sāk taurēt, man visi gali pa gaisu, gandrīz ka riteni gatava pamest un mesties skriet, bet tad paskatījos atpakaļ - pa lokomatīves logu līdz viduklim izkāries mašīnists māj man ar abām rokām un kā nojaušams traki smejās. Jautri viņam!