man patīk asociācijas, ko raisa vārds "zaļš"

Nu, es par to zemes stundu, protams, aizmirsu. Un tā konkrēti jau tas, protams, neko nedod. Tomēr es neredzu īstu līdzību vaimanāšanai par izmirstošo latviešu tautu un vaimanāšanai par mirstošu ekosistēmu. Es sliecos uzskatīt, ka visas tās kampaņas tomēr kaut ko maina cilvēku uzskatos, maina uzvedības modeli. Pofig, ka tā kļūst par modi - ja vien samazinās sūdu slānis uz māmuļas zemes. te nav runa par civilizāciju, bet par pašu māmuļu, lai kādi arī nebūtu viņas nodomi.

es ticu, ka ikvienā sistēmā ir iestrādāta pašattīrīšanās un pašatjaunošanās programma. un uzskatu, ka cīņa ar vējdzirnavām, lai cik idejiski cēla un sirdsmieru sniedzoša, nespēj tās apturēt. tas attiecas gan uz tautu izmiršanām, gan uz globāliem ekoloģiskajiem procesiem. turklāt šis sirdsmiera (vai tieši otrādi – sirdsnemiera) ļaunākā būtība ir ilūziju radīšana. un ilūzija, ka, kaut ko mainot cilvēku uzskatos un uzvedības modelī, iespējams sasniegt situācijas uzlabojumu, ietilpst tajā pašā kategorijā, kur ilūzija par to, ka cilvēks ir radības kronis, un viņš drīkst dabai darīt pāri, izmantot to pēc saviem ieskatiem un tikai savās interesēs. gan viena, gan otra maļ vienas un tās pašas dzirnavas – uztur iedomu par cilvēka visspēcību dabas spēku priekšā.

viss vienā grāvī, viss vienos vārtos.. labāk ļausim Zemei pašai izdarīt savu melno darbiņu.

ietaupīt drusku resursu tāpat nenāks par skādi:)

Pareizi, annuška, kāds gan no tā ļaunums, ja izvilksim drusku ilgāk?
Bet Tev, kuskusiņ, teikšau tā : tava atbilde man pārliecinoši parāda, ka Tu netici Dievam, pat ne ar mazāko apziņas stūrīti. Tikai nesajauc - tas nav ne par "radības kroni", ne izredzētību, bet tieši otrādi - par pienākumiem, atbildīb un ticību. Ne jau ticību cilvēka sugas izdzīvošanas iespējām, bet rīcības jēgai. (Ja tā padomā, jebkura ticība ir par rīcības jēgu, pat budisms, jo neko nedarīt arī ir apzināta rīcība)

augsti un skanīgi toņi! bet taisnība – tādam dievam, kas pastāv tikai, lai uzturētu cilvēkos maldīgu augstvērtības sajūtu vai pašizdabāšanas un sevis attaisnošanas garu, es tiešām neticu.

tu runā par apzinātu rīcību, par ticību rīcības jēgai. mana šībrīža pārliecība ir tā, ka rīcību par apzinātu var saukt vienīgi, ja tā dabiski izriet no cilvēka personiskās pieredzes, pasaules uzskata, un to baro paša cilvēka intences. masu kārtības lēkmes, ko izraisījuši labi pārdomāti un inspirējoši mārketinga triki, nu nav nekas tāds, ko es kādā veidā mēģinātu saistīt ar apzinātību individuālā līmenī.

es ticu trešajam tēvadēlam, kurš traukus mazgā ar pelniem naivā cerībā, ka daugava kādudien nesmaržos pēc fairy ar citronu aromātu. es ticu tantiņai, kura joprojām uz tirgu dodas ar pirms divdesmit gadiem pašas šūto tarbu, domādama, ka tādā veidā viņa ietaupīs un varēs nopirkt kādu kārumu saviem mazbērniem.

taču, ja eko-maisiņus sāk tirgot rimi, es tajā redzu tikai vēlmi palielināt apgrozījumu, maskējoties aiz sociālās līdzatbildības maskas. vēlme, protams, ir laba un arī maska nav slikta, tomēr domāt, ka cilvēciskais nolūks dēļ tā ir kļuvis orientēts uz nesavtīgumu un vēlmi palīdzēt dabai vai arī būtu kļuvis tālredzīgāks par kārtējo pārpozicionēšanos mūžam mainīgajos tirgus apstākļos, manuprāt, ir maldīgi.

nav tāda pienākuma, kas būtu augstāks par cilvēcību. un nav lielākas atbildības par to atbildību, kas katram ir, pirmkārt, savas dzīves un savas sirdsapziņas priekšā. bez patētikas un globāliem saukļiem.

nu nebija man tur neviena globāla saukļa, es runāju par ļoti personisko. ne =maz ar neiedomājos, ka , piemēram, RIMI maisiņu tipa akcijas nav mārketinga triki, taču man, pie velna, par to pajāt, jo līdz ar to tomēr ir notikušas arī 2 pozitīvas lietas: mazāk plastamasas kuļu dabā un tiek pievērsta cilvēka domāšana šai problēmai. Un es arī nedomāju, ka cilvēks piedzimst ar vai bez saudzējošas attieksmes pret dabu. Viņam to iemāca vecāki - vai arī, un nemaz neuzskatu to par neiespējamu - viņš sāk domāt par to pats, ja viņu kaut kas uz to pamudina.

interesants redzējums, tiešām neparasts.
ceru vienīgi, ka reiz attapšos no mārketinga ķēķī pavadītajiem gadiem un atgūšu spēju publiskās komunikācijas fenomenus uzlūkot ar tikpat nevainīgi naivu un nepiespiesti saprātīgu aci, kā tu.
paldies.

ironizē!?

nē. no sirds.
izlasīju tavu tekstu un sajutos ar pilnīgi un galīgi sapistu smadzeni.

Ā, nu labi:)

diez vai to varētu nosaukt par neparastu redzējumu. tibetas nokalnes ir tik nenormāli piesārņotas ne jau tāpēc, ka vietējie nemīl dabu, bet tāpēc, ka viņi nezin, kas jādara ar plastmasas maisiņu pārpalikumiem, neviens nav iemācījis, nav tādas tradīcijas.

tas, ka korporācijas ieaijā pircēju vēl tālākā sapnī prom no realitātes un critcal thinking, ir cits jautājums, un tas nav tiešā veidā saistīts ar visādu eko-draudzīgu sīkumu ienākšanu mūsu sadzīvē.

baigi jau ērti paziņot, ka citu rosīšanās, lai ar bad timing, ir bezjēdzīga un pat nosodāma, pamatojot to ar augstāka līmeņa nelināru sistēmu spēju atrast līdzsvara stāvokļus. pirmkārt jau tas ļauj noslēgt dīlu ar savu sirdsapziņu, citiem vārdiem, attaisnot savu bezdarbību (vispārinājums, protams). otrkārt, neticēšana ekouzstādījumiem un aktīvismam jau arī kļūst par tādu kā modes lietu.

tas ir apmēram tāpat kā paziņot, ka ar velosipēdiem rīgā braukt ir idiotisms, jo satiksme te ir tāda kāda tā ir. pats taču saproti, ka kritisko masu sasniegt var tikai ar individuālu iesaistīšanos.

savus t.s. ezotēriskos apsvērumus labāk neminēšu ; )

piekrītu.

par modes lietām neko nepateikšu, bez4pieci. bet t.s. ezotēriskos apsvērumus gan labāk mini. labāk tie, nekā stumdīšanās ar kategorisko imperatīvu.

nogrūšanās ar imperatīvu hihi

individuālā iesaistīšanās arī ir ne tikai fizikāli matemātiskais (nelineāras sistēmas), bet arī ezotēriskais arguments - kamēr pats ar savu vidi nebūsi kārtībā, citiem neko lāga nepalīdzēsi. vai, pareizāk sakot, no otras puses: sakārtojot sevi un savu vidi, no tā iegūs visi.

pesimists!!!