- 30.3.09 17:24
-
augsti un skanīgi toņi! bet taisnība – tādam dievam, kas pastāv tikai, lai uzturētu cilvēkos maldīgu augstvērtības sajūtu vai pašizdabāšanas un sevis attaisnošanas garu, es tiešām neticu.
tu runā par apzinātu rīcību, par ticību rīcības jēgai. mana šībrīža pārliecība ir tā, ka rīcību par apzinātu var saukt vienīgi, ja tā dabiski izriet no cilvēka personiskās pieredzes, pasaules uzskata, un to baro paša cilvēka intences. masu kārtības lēkmes, ko izraisījuši labi pārdomāti un inspirējoši mārketinga triki, nu nav nekas tāds, ko es kādā veidā mēģinātu saistīt ar apzinātību individuālā līmenī.
es ticu trešajam tēvadēlam, kurš traukus mazgā ar pelniem naivā cerībā, ka daugava kādudien nesmaržos pēc fairy ar citronu aromātu. es ticu tantiņai, kura joprojām uz tirgu dodas ar pirms divdesmit gadiem pašas šūto tarbu, domādama, ka tādā veidā viņa ietaupīs un varēs nopirkt kādu kārumu saviem mazbērniem.
taču, ja eko-maisiņus sāk tirgot rimi, es tajā redzu tikai vēlmi palielināt apgrozījumu, maskējoties aiz sociālās līdzatbildības maskas. vēlme, protams, ir laba un arī maska nav slikta, tomēr domāt, ka cilvēciskais nolūks dēļ tā ir kļuvis orientēts uz nesavtīgumu un vēlmi palīdzēt dabai vai arī būtu kļuvis tālredzīgāks par kārtējo pārpozicionēšanos mūžam mainīgajos tirgus apstākļos, manuprāt, ir maldīgi.
nav tāda pienākuma, kas būtu augstāks par cilvēcību. un nav lielākas atbildības par to atbildību, kas katram ir, pirmkārt, savas dzīves un savas sirdsapziņas priekšā. bez patētikas un globāliem saukļiem.