es šad tad par šito iedomājos..
Dažreiz man ir dusmas.. kas es arī nemāku tā neiespringt.. da ko tur.. es pat vairs bremzes atlaist nemāku.. Un pavisa - es tak vairs peidzerties līdz lūpai nevaru (raud)

Bet tad es padomāju, ka mēs tomēr esam par kaut ko atbildīgas.. un ja jau viss ir aizgājis tik tālu.. tad kaut vai un vienīgi bērnu dēļ ir jābūt iespringušam.. tas ir tikai normāli.. un tas ir pareizi..

Vot vēlāk - kad bērni izaugs.. tad varēs dzīvot pa vienkāršo.. un tirgot banānus.. (vismaz tik ilgi, kamēr nebūs mazbērnu..:DDD