Esmu bijusi pecējusies. Kāzas bija. Ar visiem radiem un tiem piederošien izpildījumiem. Vai kaut kā ar romantismu to atceros - nē. Varbūt tapēc, ka šī laulība jau aiz muguras. Zinu tikai to, ka, ja vēl kādreiz man ienāks šāda glupa doma prātā kā precēties, tradīciju garā tās noeikti nebūs.
Bet latviešiem ir tāds labs teiciens - radi paratsi satiekas kāzās, bērēs un kapu svētkos, varbūt tapēc vecmāmuļām tik svarīgas ir kāzas:).