/Murķa iztēlē uzbūrās aina ar šauru, tumšu koridoru, kur vienā pusē sazīmēti vella ģīmji, algu un inflāciju līknes, uzraksti "Kraska sila! Podmostjik mogila!", no griestiem karājas milzīgi zirnekļu tīkli pilni sīcošām mušām un sēcošiem zirnekļiem, grīdas vietā virvēs savīti dēlīši, kas vietumis ir izplīsuši... un visu šo ainu pavada ik pa brīžam brēcoši caur dēļiem krītošie neveiksmīgie gājēji un no augšas skanoši bremžu kviecieni un šur tur iesprūdušo riepu pīkstieni gaisam laižoties cauri...panika...uguņi...zemestrīces...klaigas "Viņi nopostīja mūsu laukus un piebūra sērgas mūsu lopiem!" /