Es ar! Nodaļas pāŗšķīru kā pērnās lapas, tik dažus teikumus, lai sacerējumu varētu uzrakstīt. Uzrakstīju kā vienmēr neslikti, bet nodomaju, ka tik garlaicīgu grāmatu nekad mūžā nelasīšu. Varbūt tai arī ir kūltūrvēsturiska nozīme, bet piespiest pusaudžiem to lasīt ir sadisms! ;P Filmu gan vairrākkārt noskatījos. Un piekrītu arī tam par sasauci ar mūsdienām. Bet tas man nav interesanti, man gribas dziļus emocionālus pārdzīvojumus un filozofiskus domu graudus apakšā, vai arī tīro izklaidi, ja par grāmatām. :)