tam, cik gadu es laulībā nodzīvojusi, nav nekādas nozīmes.

ideja kā tāda - kā cilvēks pret sevi atļauj izturēties (vienalga kam - vīram, mātei, tēvam, priekšniekam vai mīļākajam), tā arī citi to dara.
ja kāds (un nav svarīgi - vīrs tas vai kaimiņš) var atļauties mētāt jēlības, tad droši zin, ka par to ar pannu pa galvu nedabūs. tātad - ok, piespiest mīlēt sevi nevar, bet cienīt gan. ja to negribas un patīk tēlot cietēju, tad tas ir pieņemami un lai notiek :)