Tad iespējams, ka mūsu domas atšķiras tāpēc, ka man ir šādi vīrieši. Mans tēvs, kas gan futbolu iemācija spēlēt, gan makšķerēt ved, gan ēst taisīt māca un mans jaunākais bračka, kas visu par "zaķiem" pastāsta ar vienkāršo "zini, "zaķiem" nepatīk, ka puikas šitā runā." u.t.t.
Un mazais klausās un kas vēl svarīgāk - atceras un iegaumē.
Manā vientuļās māmiņas savienībā ar dēlu netrūkst vīriešu atbalsta un padoma, tāpēc es uzskatu, ka viss ir ok. Un šaubos vai bioloģiskajam tēvam ar saviem mūžīgajiem "komandējumiem" būtu bijis tik daudz laika, ko veltīt dēlam.