Njā, nu man ar vienreiz (nu daudzreiz jau vispār, bet šis ir par vienu konkrēto reizi) viens vīrišķis bij tā dikten iepaticies. Nu un reiz mēs ar vīru ejam pa ielu, un tur Viņš ir, un es klusiņām, lai tas uzdomātais nesadzirdētu un, nedo' dies', "nepadomātu, ka viņš man patīk", vīram saku - re, tā un tā, šitas man tāds tīkamāks liekas. Vīrs paskatās uz mani lielām "acīm pa visu priekšējo stiklu" un skaļi (tātad publiski nododams mani!) sauc - da tu ko, šitik slikta gaume tev ir, nebiju domājis! Un vēl skaļāk piebilst - sieva, pirmoreiz redzu, ka tu sarksti!!!
Vot, tā MAN toreiz viss nāca gaismā:(((
Un aiz pārbīļa "tā mirkļa VIŅŠ" pilnīgi savu pievilcību manās acīs zaudēja.