Sekls cilvēks
Man šķiet, ka zinu, ko nozīmē "sekls cilvēks". Tas nav tāds cilvēks, kurš priekšroku dod iedzeršanai nedēļas nogalēs, lai astlēgtos no nogurdinošās darba nedēļas. Tas nav arī tāds cilvēks, kurš labāk izvēlas nedarīt neko, nekā uzspīlēti tēlot, ka ir liels kultūras cienītājs, aktīvists un bezjēdzīgi klaiņot pa Rīgas muzejiem, pasākumiem, jokainiem un dīvainiem. Tas nav arī tāds cilvēks, kurš labprāt ēd čipšus, dzer kolu un neiet ar līkumu Makdonaldam. Taču tas IR tāds cilvēks, kurš iet uz muzejiem, iet uz koncertiem, teātriem, lasa filozofiskas grāmatas, ēd šikos restorānos, pērk Latvijas dizaineru drēbes, nodarbojas ar jogu un to visu fotografē un liek sociālajos tīklos. Sekls cilvēks ir tāds, kurš savu it kā neseklumu bāž acīs it kā sekliem cilvēkiem. Taču visi, kas ir sociālajos tīklos, beigu beigās ir sekli cilvēki. Arī es. Vispār baigi seklā dīķī dzīvojam. Un jo tālāk rakstu, jo stulbāks šķiet šis apzīmējums "sekls cilvēks".