no fizikas neko.
neko nejēdzu no fizikas, un nu tas ļauj man brīnīties vienu čukčas lielu brīnījienu.
un pie reizes pasmaidīt par sevi tādu lādzīgu smīnu.

šodien brīnos par tanti, kura, tikko modusies pasaules lielākā okeāna viņā malā,
uzreiz pēc brokastu sendvičiem uzmetas manai ausij un čukst kaut kādas pasakas par savām draudzeņu un radu būšanām.
bet starp mums vesels okeāns viļņojas...

nez vai tie vārdi ar kuģi vai zemūdeni?



p.s. gudrajiem un vismaz saprātīgajiem visas tiesības saviebties manas muļķās sabiedrības priekšā,
bet man - cerība, ka telekomunikācijas nav vienīgā dīvainība, kas varētu iepriecēt.