tā nu viņš ir
aiztaisu šīberi un novēlu vecmuterei ar labu nakti
uzsitīs kāsīti, uzlikšu kādu smuku dziesmu un uzvārīšu vēl ūdeni. Tāds baigi dzeltens palicis uz pavasari. Man vienmēr liekas ka krūmiņakas ūdžam ir kaut kāda saistība ar ozolzīlēm, kuras paukšķēja pret siltumnīcas stikla jumtu. Bet, tas jau rudens. jeb pavasaris. Putni, piemēram, dēj olas pavasarī. dread in a babylon.
Pavasaris bija berlīnē, riktīgais, kad es viens pats no rīta hosteļa virtuvē uzrāvos uz saldas kafijas un bērnu spēļu laukuma aiz loga. Piens arī tur bija.
Gadalaiku eksploits laikam ietilpst tajā pašā gerontoloģijas paradigmā. Šodien ēdnīcā ar u.g. redzējām vienlaicīgi tādu homogēnu vecu, tiešām vecu cilvēku pulku ēdot. diez kas nav. Neatšķaidīti, sirmām galvām, visiem dzīve aiz muguras. Ēd. Madridē es redzēju parciņos tādus kopīgi spēlējot galda spēles. Ā, vēl šodien es tirgū redzēju burkānu tirgotāju, tādu riktīgu bābu spēlējot nardas ar neskuvušos azerbaidžāni. Ierāvuši, baigi tur ņēmās. Starp citu, blakus tur pie viena kioska malas var dabūt spirtu na razļiv. Cik saprotu minimums cik var paņemt ir simts grami.
Tavai zināšanai:
Eļļas gleznas tīra ar mitru lupatiņu. Stipri noputējušu gleznu tīra ar sīpola šķēlīti.
Gleznu rāmjus ar gludu virsmu tīra ar mitru lupatiņu un noslauka sausus, bet rāmjus ar reljefu virsmu - ar rupjmaizi.