Iespējams viens bija lieks
Iespējams vienkārši naak miegs
Bet varbūt visdrīzāk vienkārši miers. Nee nee, dievs, atelpa. Un pat ne peec skrējiena. Izelpa drīzāk, peec ieelpas. Tas suuda līdzsvars kura klubkrēsla komforts žņaudz un vilina.
Klusuma Kabinets
- par ko tu tikko domāji?
- aj, man slinkums.
- ko? runaat?
- domaat
un domaa man nav domaat?
man ir domaat. Es esmu domaat.

Reiz Gaidars izgāja no maajas. Pie lielas eekas sienas blakus Kurskas stacijai karājās milzīgi plakati un diagrammas, uz kuraam bija uzzīmētas domnu krāsnis, automobiļi un neredzēti lielas kurpes. Saakaas treshaa piecgade, un plakati rādīja tautai muusu rūpniecības nākošo pieaugumu.
Gaidars apstājās līdzās eekai, nogrima domaas un leeni aizgāja pa Sadovajas ielu. Vinjsh atgriezās maajaas un savaa burtnīcā uzzīmēja pilsētu un sho sienu ar automobiļiem, ar milzīgām kurpēm uz taas un pie kurpēm piezīmēja klaat jautru cilvēku, kas soljo paari maajaam. No Ivana Lielaa zvanju tornja nevarēja aizsniegt shaa giganta ceļgalus.
Gaidars bija apmierināts ar savu zīmējumu. “Tie esam mees, kas soļojam,” vinjsh teica. “Vareni soļojam! Taalu ejam!” (Boriss Jemeljanovs. Staasti par Gaidaru)