klusums, pirms vētras.
nē, es tomēr esmu pikta, lielākoties, kā vienmēr uz sevi...
nevienu jau pie tā nevar vainot, es sev biju teikusi, ka vēlos krasi mainīt ko, es zinu, ka esošā hiarhija manā prātā ir neaptverama, pakļauties kam nenoteiktam, nezināmam. galu galā, neviens nevienu nepazīst .

laikam, pa vēlvienam.