kā ir, ir kā, kā? bomi pa galvu.
ironijas mazohisms nevar, vai negrib sadoties rokās un nesadistiski izkust kā sviests uz pannas.

līmēt plakātus, jāsmej, ka tik neiesēdina atkal uz kādu stundu mentu busā.
kam tas vajadzīgs, vispārīgi.
un man iestajas krīze, man ir daudz par daudz drēbju, krietni par daudz.
ciest to nevaru, tās jau sāk veidot metrīgu kaudzi uz istabas grīdas.
bet šķirties no viņām arī īsti negribas - kā vienmēŗ šķiet: nu gaaan jau noderēs, vai es taču uzvilkšu kaut kad(lai gan būtībā, labi ja reizi esmu uzvilkusi)