Kkāds nemierīgs prāts. Nevaru aizmigt, grozos tik pa gultu, zobi arī nez kādēļ klab. Nu vispār trīcu. Nepatīk šitās nemiera trauksmes ik pa laikam, vienmēr liek domāt par to, ko es daru nepareizi. Katrs mēnesis, katra nedēļa, katra diena, katrs rīts un pat katra minūte man ir jaunu apņēmību pilna. Un tā visu laiku..
Nepārtraukti gribas gulēt, te nu es esmu - gultā, bet aizmigt nevaru. Fuu kā elkoņi dreb, knapi turos uz tiem.