kristīne
11 Novembris 2013 @ 19:17
 
šodien visu dienu žāvājos, ar katru lekciju arvien vairāk baidījos iemigt, labi, ka pēdējā bija statistika, kas man patīk (jo padodas).
vēl tikai divas dienas jādzer zāles, tad paliks tikai trīs no piecām. pozitīvi. ja neskaita faktu, ka vienas būs jālieto visu mūžu. bet nu es nemaz pārāk neuztraucos, jo nekas jau traks nav.
pašlaik domāju par to, ko es iesākšu vēlāk, ja es tagad aizmigšu, jo skatos two and a half men un man pat nav spēka, lai pasmietos, kaut gan ļoti gribēju mācīties. nu tad varbūt naktī.
šodien atkal pamatīgi izgāzos, nu nespēju es iegaumēt cilvēku sejas. sēžu autiņā un domāju, ka man pretī sēž nu ļoti redzēta seja. man arī izlikās, ka taisās mani sveicināt. kā tad, ieskrienu kojās, pēc tam pa taisno skrienu uz tualeti un nāk pretī tā meitene, dzīvo man blakusistabā un mēs arī esam sarunājušās.
ierodos šodien kojās un skatos, ka miskaste istabā līdz augšai pārbāzta un ne jau pirmo reizi, man jau apnicis visu laiku to iznest, galu galā es te tikai dažas dienas uzturos un man nav nevienam nopakaļas jāsavāc. vai tad tik grūti, ejot prom, iznest. kaut gan skatoties uz viņas gultu un rakstāmgaldu viss top skaidrs.. un es, protams, neko nespēju pateikt..
 
 
troksnis: tool - lost keys
 
 
kristīne
11 Novembris 2013 @ 23:25
 
lietderīgs vakars, noskatījos 10 sērijas. vismaz neēdu :D