Es reāli nesaprotu, kā es vienmēr iekuļos tādās kompānijās. Šodien ar tāds normāls pirmdienas vakars bišķin pašaudījos, kaut gan sākumā atteicos, jo gruzījos, ka atkal, nu kā jau vienmēr īstenībā, zaudēju novusā, vēl sabliezos. Nē, nu kā, lai es gribètu, bet te ir traki un šķiet, ka Rīgā nemaz nebūs mierīgāk.
un nākamnedēļ lielais stopējiens bez mērķa un laika ierobežojuma. Nu ok četras dienas max.

Nepatīk skrienot satikt pazīstamus cilvēkus, bet tā fīča, ka tu iedomājies par kādu un satiec viņu ir ļoti interesanta. Skrienot satiku tādā veidā veselus divus no kādiem pieciem cilvēkiem, ko vispār savā maršrutā sastapu.