Tik dīvaina sajūta, kad sapnī piedzeries. Vispār sāk besīt sapņot, ja es reālajā dzīvē esmu izlēmusi vairs neaizrauties ar alko, jo sapratu, ka tas man galīgi nav vajadzīgs, tad sapņi man piespēlē piedzeršanos. Stulbi sanāk tas, ka cilvēki nepieņem to, ka es nevēlos vairs dzert, tā pamazām man sarūk draugu/paziņu loks, baigi žēl. Bet nu man citi mērķi nevis ballītes, liekas, ka esmu jau atballējusies un visādas muļķības pietiekami sadarījusi.

Esmu tik ļoti pieradusi pie tīras ēšanas, ka man palika slikta dūša, skatoties draugos bildes ar to, ko citi iesaka ēdiena ziņā. :D Dažreiz paskatos, kas to ir gatavojis un saprotu, kāpēc cilvēks ir tādos izmēros kādos viņš ir :D

Nogāju lejā un secināju, ka māja ir nu taaadaaa bardakā. Tik ļoti negribas kārtot un man nebūs vecis, kurš nevar aiz sevis neko savākt (pohuj kaut vai visu mūžu dzīvošu viena, nē. Man būs suns, bez tiem nu nekā.). Virtuvē jau trīs dienas stāv kartupeļu spainis un tagad aizbraucis uz Kolku uz vairākā dienām bļā. Besī savākt aiz citiem sūdus. Un izlietne nav miskaste un trauki paši no sevis nenomazgājas, gluži tāpat kā grīdas. :@:@ Un gulta ar pati nesaklājas. aaaaaaa
Un ja jums nav prātā dzemdēt dēlu, tad ierīkojiet gāzes apkuri, ja esat pārāk slinks, lai sanestu malku.