Kurvjzieža kontemplācijas

Sveetdiena bija lieliska. Paspeeju veel sajust juurmalas smiltis zem plikaam peedaam, izshuupoties milziigaa dzelzs buurii, un pasildiit sauliitee kailus plecus.
Man patiik pasauli uztvert caur aadu. Droshi vien taapeec, ka manaa vizuaalaa uztvere ir tik ljoti sekundaara: nespeeju ieveerot vai - veel jo vairaak - no ieveerotaa atcereeties pat ne pusi no taa, ko normaali cilveeki. Kompensaacijai mana aada pamana, apjuusmo un iegaumee katru veeja puusminju, katru smilshu graudu, katru vibraaciju, katru vilni, katru staru... Tas ir viens no iemesliem, kaapeec necieshu aukstos gadalaikus - ietuntuljota daudzaas dreebju kaartaas juutos kljuvusi daljeeji akla un kurla. Siltums, veesums, shalkas, triisas, migla, veesma, raupjas, gludas, liidzenas, sliidiigas, izliektas, grubuljainas virsmas - visi shie un neskaitaamie citi veidi, kaados muus uzrunaa aareejaa pasaule, tiek atnjemti vai vismaz apslaapeeti caur bieziem apgjeerba slaanjiem.
Nekad neesmu sapratusi sievietes, kas izveelas valkaat garaas bikses, ja vien nav jaakaapj kokos vai jaapsleej sapliisushas zekjubikses. Nekad nesapratiishu veelmi valkaat sleegtus sporta apavus, ja vien nav jaaskrien kross...
Nuja - bet tuuliit es pati buushu viscaur dzhemperos un shallees ietiistiita, iesnu aizzhnjaugtais deguns vairs nespees neko saost, aarpasaule parstaas man eksisteet un atliks vairs tikai eest aabolus un lasiit graamatas...
Arii nav slikti!

Pasaule taada dzidra un domiiga.
Kriit aaboli.
Kriit lapas.
Kriit zvaigznes.
Kriit greeciigi enjgjelji degoshiem spaarniem.

Nuja - rudens!

"Viss, kas nav kjermenis, ir sociaals konstrukts." Aamen.

Manam kjermenim ir iesnas un shovakar jaaiet dejot.

Ja 30 reizes izdevies paarziemot, tad tachu ir izredzes, ka izdosies arii shoreiz? Jebshu dziiviibu kraajums shajaa speelee ir izteereets?

Pasaule ir tuksha, auksta, slapja un nedataisiita, taa smarzho peec mentola un eikaliptu elljas, un Dieva gars lidinaas apkaart kaa bojaaejai nolemts kjiinieshu zvirbulis, kuram nav kur noseesties.

Ja taa ir pasaules bojaaeja, tad akuraat taadu es to biju iedomaajusies!

Pirms 10 vai varbuut 11 gadiem mana draudzene Kj. uzrakstiija dzejoli. Vinja pati to droshi vien ir aizmirsusi, bet es saakuma pantu atceros ljoti biezhi. Un nez kaapeec jo iipashi shodien.

"Augstaak par pljaapiigo miilu
Viens pustumsaa izgaismots logs.
Tur laapu gaismaa zirneklji dejo,
Dejo bolero..."

Nez - skumt par to, ka vecums atnaacis viens, jebshu nodeeveet savu pashreizeejo staavokli par "labu saglabaashanos"???

Es esmu sapratusi, kaada ir viirieshu pamatfunkcija manaa dziivee. Vinji ir SILTI! Vinji valkaa ljoti jaukas virsjakas no beigtu lopinju aadas vai kaada cita izturiiga materiaala, un taas var atpogaat un vinjiem pieglausties, un tad vinji izstaro ap mani savus 36,6 Celsija graadus, un man kljuust tik LABI, ka es piedodu shiim buutneem pilniigi visu - vinju stuurgalviibu, neattapiibu, muuzhiigo sacensiibas garu, absoluuti utilitaaro pasaules uztveri ("to fuck it, to kill it, to eat it!")un definitiivo nespeeju saprast, ko es gribu, ja vien tas nav sekss.
Miiljie, turpiniet buut silti!
Es juus par to muuzhiigi miileeshu! (Bet "muuzhiigi" nenoziimee "nepaartraukti", kaa man reiz paskaidroja kaads puisis, kursh bija man soliijis muuzhiigu uzticiibu, un peecaak gandriiz ljaavis nodomaat, ka vinjsh soliijumu aizmirsis.)

Satiku Sm..Vinja paskatiijaas uz mani ar treneeta akushiera skatienu un tieshi pieree nojautaaja - Atsaaksi rakstiit magjistra darbu?
Bikli pietviiku un nomurmuleeju kaut ko par eeeelaikamjaukautkaashovasarakuraatbuushusapratusi...
Nuja! Teemas precizeetais formuleejums veel tikai briest. Kaa apaugljota zigota tas kliist pa mani un meklee, kur ieligzdoties. Veel jau visaadi var sanakt, tputputpu!
Tik kjermeniski neesmu pasauli uztveerusi kopsh taa pavasara pirms astonjiem gadiem, kad rakstiiju bakalaura darbu un biju absoluuti fiziologjiski iemiileejusies Albeeraa Kamii. Toreiz debesis paar mani bija Alzhiirijas debesis, Pariizes peleciiba un dreegnums uzdzina man melanholiju, mani celjgali ljima un zhoklji ar troksni sacirtaas, atverot "Miitu par Siizifu"...Jutos spiesta piekrist Moruaa, ka "iemiileejusies sieviete nekad nav personiiba", bet tas mani ne mirkli neaizvainoja.

Kopsh taa laika esmu allazh izvairiijusies no viirieshiem ar domiigi zilpeleeku skatienu, kuri speetu pateikt, ka "noziimiiga ir tikai piedzimshana un naave, bet starp taam abaam - skaistums un skumjas".
Bet tagad es atkal esmu suliigs un seeklaam pilns arbuuzs, ne minjas no personiibas, un nevajag arii. Paldies triisarpus saulainajaam nedeeljaam, paldies Lizai, paldies draudzeneem - filozofeem, paldies viirieshiem, ar kuriem gadiijaas pamiileeties! Es esmu kaut ko sapratusi.
Un es to uzrakstiishu!

Viss viikends aizskreejis balagaaniskaa sviniibu virpulii, atstaajot noseedumos rosola garshu, viegli iekaisushu riiklesgalu (nedaguleetaas naktis + piipeeshana ar braaljasievu uz balkona - pretiigi stulbs dzeeruma rituaals, tak neaizskarams un sveets!) un atzinju, ka piedzeerushies radinieki ir krietni mazaak patiikami, nekaa viegli iereibushi draugi.( ... tālāk ... )

Shiisvasaras agonija taada krampjaina... Jebshu tik man taa izskataas? Kaads briinums, ka arii garastaavoklis leekaa liidzi.
Vinjreiz pie friziera seedeedama paarshkjrstiiju kaadu krievu sievieshu zhurnalu. Iepatikaas rakstelis par dziivoshanu "saskanjaa ar kosmisko harmoniju un dabas ritmiem" - ziemaa esot jaanogulj viss tumshais diennakts laiks, pavasarii jaapariet uz vegjetaarismu, vasaraa - radoshaas un seksuaalaas aktivitaates uzbangojums utt.,. Rudenim iestaajoties, peec veiksmiigas vasaras jaakonstatee gruutnieciiba un jaaiegrimst apceree.:)( ... tālāk ... )

Nu, re kaa! Niikuliigums un chiikstuliigums arii kaut kur nez pagaisis. Savaadi gan - buushu veel nonaakusi ieksheejaa harmonijaa, un tad nu gan nesapratiishu, ko ar to iesaakt!:)
Vakarvakar atcereejos, ka draudzeeties ar viirieshiem tomeer ir ljoti patiikami. Paldies, miiljum, par vakarinjaam, par to, ka paarnesi mani paar peljkjeem un par to, ka teici, ka esmu skaista!:)

Shoriit lasiiju sengriekju dzeju, lai klasiski apgarotos. Nezinu, vai tas man izdevaas, sapratu tikai, ka ilgojos peec oliivkokiem un cipreseem un vasaras pagarinaajuma. Kursh bija tas izklaidiigais enjgjelis, kursh sajauca artikulus, taadeejaadi likdams man piedzimt sheit un nevis pie Vidusjuuras?!

BTW - radaas viela paardomaam. Kaadeelj gan peec sengriekju priekshstatiem vieniigaas frigiidaas dziivaas buutnes (taas, kas nav pakljautas Afrodiites varai) ir sportistes (Artemiida), cieniijamas maajsaimnieces (Hestija) un intelektuaales (Ateena)?

"Sen jau ir rieteejis meeness
Un Plejaadu saime. Pusnakts.
Aizrit stunda peec stundas,
Bet gulju joprojaam es viena."
/Sapfo/

:)

Shoriit modos ar divaam atklaasmeem:
1) ir atnaacis rudens:( ;
2)augsti kvalificeeta Maaciitaa Palaistuve no manis nesanaaks - nedavelk ne intelekts, ne mauciigums, toties ir paaraak daudz emociju un aatri noplok interese. Neko dariit - ir gana daudz citu veel neizmeegjinaatu modus vivendi.
Jaaiemaacaas iemantot briiviibu un vieglumu, neupureejot spaarnus. Traki gruuti.:( Allazhinj, kad esmu cereejusi, ka nejaushi sastaptais viirishkjis mani iedvesmos uzkaapt Everestaa, vinjsh, izraadaas, ir gaidiijis, ka es uzcepshu kartupeljus.:( Taa notiek 90% gadijumu. Atlikushie 10% uzvedas ne mazaak nejeedziigi - mirklii, kad esmu gatava lidojumam, jamie paiet saanjus aizshnjoreet kurpes un es atjeedzos seedus uz asfalta, asins garshu mutee, zhuustoshu spermas traipu dveeselee un smadzenees sastingushu muuzhseno jautaajumu : "A nafig man to vajadzeeja?"

Bet iistas sievietes nekad nenoasinjo!:)