Kurvjzieža kontemplācijas

Šobrīd man rokās ir tik daudz laimīgu sākumu, tik daudz iespēju bezgala interesantiem pavērsieniem, un tik ļoti bail, ka es pēkšņā apmulsumā varu pavērt plaukstas, un piecpadsmit krāšņu pūķu pacelsies debesīs bez manis.

Ekvinokcijas man allaž liekas svinamas, un šī nebija izņēmums. Mazliet no laimīgas sievietes dzīves un nekādu baiļu no turpinājuma.
Sākas gada tumšākā puse. Miglu, sveču un karnevālu laiks. Un es jau esmu tuvāk 34, nekā 33 gadu vecumam.

Shodien satiku senu pazinju. Izskatiijaas sashljucis. Kaadu briidi draiski teergaaju - nu, tad kaa pa darbu, kaa vispaar dziiviite, blablablabla...Liidz jamais njem un izspljauj - draugs padariijis sev galu. Pirms paaris dienaam. Ij nekaadas jausmas - aiz kam.
Nee, nu es jau neko, te jau visi par pashnaaviibaam peedeejaa laikaa raksta, aizeju maajaas, atshkjiru Kamii - arii tas pats jautaajums - vai veerts, jebshu nee.

( ... tālāk ... )

Pasaule taada dzidra un domiiga.
Kriit aaboli.
Kriit lapas.
Kriit zvaigznes.
Kriit greeciigi enjgjelji degoshiem spaarniem.

Nuja - rudens!

Vakar dejoju. Sajuuta bija laba.

Vakaraa pirms guleetieshanas lasiiju savu 20 gadu vecumaa rakstiito dienasgraamatu. Meegjinaaju saprast, vai tagad esmu gudraaka. Skaidri zinu, ka ir naakushas klaat dazhas, iespeejams, veertiigas atskaarsmes. So - what?

Atzinja no 20gadiigaas meitenes puura laades: "Tuviiba starp cilveekiem ir maksimaala tad, kad attaalums tiecas uz "0", nevis tad, kad kljuvis negatiivs. Un tas neattiecas tikai uz kjermenjiem."

Cik graabekljus es miidiishu, lai beidzot to iegaumeetu?