Kurvjzieža kontemplācijas

Šarlote atkal pamanījās izskrapstēt pa logu, taču šoreiz es to ievēroju tikpat kā uzreiz, atlika vien uzraut jaku un izskriet ārā. Tur gan es tūdaļ apjuku, jo uz manu "Kis, kis, mīļumiņ!" bļaudami metās pretim vismaz 7 kaķi - acīmredzot šis ir tāds ierasts laiks, kad večiņas pirms "Panorāmas" viņus pabaro. Tumsā bija pagrūti saprast, kā kurš izskatās, tāpēc gandrīz nogrābu vienu trīskrāsu kaķeni, kura gan man uzšņāca pārāk nikni, lai es viņu stieptu mājās. Nu jā, kad ieskatījos - šai bija melni, nevis sudrabpelēki plankumi, un ģīmītis galīgi ne kā Šarlotei. Kad acis aprada ar tumsu, pamanīju pagalma otrā malā virs dubļu plančkām slaistāmies vēl vienu baltu vēderiņu. Kā tad - mana princese, pieplakusi un asti tizli piežmiegusi, mēģināja rāpties kokā. Ha! Mazliet vairāk par gadu dīvānspilveniskas eksistences, un vairs nekādas nojēgas, ar ko koks atšķiras no grāmatplaukta! Prom nemuka, likās neganti pārbijusies. Kad ieraudzīju lampas gaismā viņas vēderu un ķepas, savukārt pārbijos es. Sīkā sušķe tika aizstiepta uz vannasistabu un civilizēta. Es gan nesaprotu, kādas ciešanas kaķim var nodarīt siltā ūdenī samitrināts sūklītis, slīdot pa viņa ķepām, taču pamatoti bažījos, ka cauri šaušalīgajiem brēcieniem teju teju sadzirdēšu durvju zvanu, un uz sliekšņa stāvēs visi kāpņu telpas kaimiņi un "Degpunkta" brigāde, gatava filmēt īpaši nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Tagad Šarlote histēriski rij, lai slāpētu stresu, bet Emīlija ir kaut kur paslēpusies. Laikam arī nav droša par savu ķepu un sirdsapziņas tīrību.