Kurvjzieža kontemplācijas

krii

20.3.09 15:45

Man Cibā pietrūkst vecu cilvēku - tā ap sešdesmit, septiņdesmit, astoņdesmit gadiem. Visas tīņu ņemšanās, divdesmitgadnieku bravūra, trīsdesmitgadnieku eksistencialās mokas, četrdesmitgadnieku samierināšanās, atsevišķie piecdesmitgadnieki, kurš nu iemantojis viedumu, kurš uz mūžīgiem laikiem zaudējis iespēju pie tāda tikt - tas viss ir jauki, redzu sevi, kāda esmu, kāda biju, kāda varētu tagad būt, ja kaut kas būtu nogājis citādi. Bet ļoti gribētos redzēt pasauli, kāda tā ir mazliet aiz mana horizonta.
Gribētos šeit mīļas večiņas un viedus opjus. Reizēm mazliet īdzīgus un piekasīgus, gatavus vienmēr dot padomus un pasūdzeties.
Un mani mazliet biedē iespēja pašai nonākt vienā no pirmajiem Cibas omīšu ešeloniem. Jo es diez ko nešaubos, ka arī pēc trīsdesmit gadiem še klabēšu.

• 31 raksta
• ir doma

• nova

  20.3.09 16:25

  

  viņi ir, tikai ne šeit. viņi zvana uz "Kas notiek Latvijā", viņi raksta Latvijas Avīzei un rajonu laikrakstiem. Nekā interesanta. Interesanto var dzirdēt tikai dzīvajā.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    20.3.09 16:28

    

    Viņi nav apmācīti cibot, tur tā nelaime!
    Bet Ciba šobrīd ir viens no maniem logiem uz ārpasauli.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • lavendera

      20.3.09 16:37

      

      tādi večuki un večiņas nerakstītu par sevi, viņi rakstītu par meitu, kas joprojām neprecas, par mazdēlu, kas nes no skolas vienus divniekus un staigā biksēs ar stakli līdz ceļgaliem, par to trako televīzijas zvaigzni, kas staigā sarkaniem matiem un pupus izriezusi... nekā interesanta.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        20.3.09 16:49

        

        To mēs varam tikai minēt.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais