Gadiem ejot, aizvien pastiprinās nepatika pret konditorejas izstrādājumiem. Ja agrāk man negaršoja tikai cepumi (jo īpaši piparkūkas!)un bulciņas (nemaz nerunājot par tādam šausmām kā sklandurauši!), toties labprāt ēdu kūkas, sevišķi tās, kuram intensīvi saldie elementi izteikti dominē pār mīklas kārtām.
Šorīt veicu nopietnu rakstura stingrības vingrinājumu, piebeigdama vakar aizsākto tortes gabaliņu. Katra garša atsevišķi šķiet burvīga - gan šokolāde, gan džems, gan ruma esence - taču kumosus riju ar lielu piespiešanos.
Laikam nav vērts mācīties cept pīrādziņus, gan jau pec gada arī tie man riebsies.
Šorīt veicu nopietnu rakstura stingrības vingrinājumu, piebeigdama vakar aizsākto tortes gabaliņu. Katra garša atsevišķi šķiet burvīga - gan šokolāde, gan džems, gan ruma esence - taču kumosus riju ar lielu piespiešanos.
Laikam nav vērts mācīties cept pīrādziņus, gan jau pec gada arī tie man riebsies.
a tā - es arī neciešu cepumus, pamazām sāku neciest bulciņas.
bet nu vispār ik palaikam gadās dīvainas lietas, kas man liekas tikai īpašos bada laikos lietojamas, bet citiem skaitās delikateses:))