Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Aizvien vairāk pārliecinos, ka ir noslēpumi, kurus nevajag uzticēt pat ļoti tuviem un ļoti saprotošiem cilvēkiem, jo pēc tam, kad būsi izstāstījis par to, ka tavs vectētiņš bijis Linča ziloņcilvēks, tu sarausies ikreiz, kad tava noslēpuma glabātājs nicīgi izteiksies par radījumiem, kas visur bāž savu garo snuķi, un tu varēsi sevi mierināt un teikt, ka pret tevi nevēršas nedz nievas, nedz pazemojoša līdzjūtība, bet plaisa, mīlīši, plaisa tajā cēlajā draudzības salātbļodā jau būs ietrinkšķējusies, ne viņa, bet tavas vainas dēļ, un lai dievs dod, ka vienīgā.
  • Jā, bet tiem, kas uzzinājuši par vectētiņu, ir neizsakāmi grūti, ja pēc tam tiem vienmēr jāuzmanās nekad nevienā sarunā neieminēties "snuķis".
    • Nu ja! :(
      Man pašai gadījies būt abās pusēs - gan ar vectētiņu, gan ar snuķi - nekā jauka.
      Tāpēc labāk lai vectētiņi dus dieva mierā!:)
      • ja vien nevar iemācīties snuķus nedzirdēt vai arī nesaistīt ar nu jau dieva mierā dusošajām vecišķajām miesām.
        • Tas arī grūts darbs. Tomēr paveicams.:)
          • es ar tā domāju, un kaut vai sākot ar to, ka Tu pavēro un saproti, vai vienam vai otram ļautiņam vispār ir tendence no slēpņa ik palaikam ko necienīgu teikt ikurāt par Taviem krunkainajiem ciltsrakstiem, vai tomēr nē;)
            • Atgriežamies pie sākuma ieraksta, kurā skaidri nodalīta katras puses vainas pakāpe.:)
              • jā, bet ir arī tādi ļaudis, kas to vien gaida, lai ziņu par veco vīru ik pa laiciņam izmantotu ķircinošām rotaļām, jo tā tie var pasvītrot,ka ViŅU radurakstos nekādu atkāpju no fiziskās dailes etaloniem nav bijis vai arī vismaz nekas nav zināms par tiem:)
                • Nu, tādus ļaužus tak neviens ciltsrakstiem tuvumā nelaiž! Tādiem stāsta - "Mani stārķis kāpostos atrada! Un viss, un punkts!":)
                  • es reiz pateicu, ka esmu kaapostos atrasta.. nepagaaja ne diena, kad saliidzinaajums ar nepaarprotamu maajienu “mucaa audzis, pa spundi barots“ tika iemests man tieshi sejaa. jaa, mani vecaaki vienmeer kaapostus pashi skaabeejushi, mucaas. NU UN KAS???
                • vai atda atslēga neslēpjas spējā ar lepnumu nest savas nedienas: vo, mans vectētiņš bija ziloņcilvēks, aj ums lūzeriem, tāda naff !
                  • Nu kā viens no pašaizsardzības veidiem - noteikti!:)
                  • Ai, nu diezgan jau smieklīgi un netīkami izskatās arī tad, kad cilvēks skraidelē apkārt ar lozungu virs galvas "Visi mani trūkumi patiesībā ir bonusi, jūs visi - lūzeri, es - šausmīgi kruts!"
                    Gan cibā, gan dzīvē redzamie šādas kompensācijas piemēri man ir pilnībā iznīdējuši vēlmi tiem sekot.:)
                    • es biju domājusi tādu vidusceļu: nav ne trūkumu, ne bonusu, ir tikai notikumi, pieredze utt, tāpēc nevajag īpaši kaunēties no vectētiņa ziloņa, deguna protēzes, dibena implantiem uc cita jocīgā mikšļa, kas ar mani noticis un notiks :)
  • Mana pieredze parasti ir tāda, ka par maniem ziloņu vectēviem visi aizmirst. Un tad man desmitiem reižu jāskaidro: "neizrunājies par snuķiem!!!" - kapēc? -nu, man taču tas vectēvs-zilonis.. - Aha, nu, atvaino..."
Powered by Sviesta Ciba