Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Aizvien vairāk pārliecinos, ka ir noslēpumi, kurus nevajag uzticēt pat ļoti tuviem un ļoti saprotošiem cilvēkiem, jo pēc tam, kad būsi izstāstījis par to, ka tavs vectētiņš bijis Linča ziloņcilvēks, tu sarausies ikreiz, kad tava noslēpuma glabātājs nicīgi izteiksies par radījumiem, kas visur bāž savu garo snuķi, un tu varēsi sevi mierināt un teikt, ka pret tevi nevēršas nedz nievas, nedz pazemojoša līdzjūtība, bet plaisa, mīlīši, plaisa tajā cēlajā draudzības salātbļodā jau būs ietrinkšķējusies, ne viņa, bet tavas vainas dēļ, un lai dievs dod, ka vienīgā.
  • Ai, nu diezgan jau smieklīgi un netīkami izskatās arī tad, kad cilvēks skraidelē apkārt ar lozungu virs galvas "Visi mani trūkumi patiesībā ir bonusi, jūs visi - lūzeri, es - šausmīgi kruts!"
    Gan cibā, gan dzīvē redzamie šādas kompensācijas piemēri man ir pilnībā iznīdējuši vēlmi tiem sekot.:)
    • es biju domājusi tādu vidusceļu: nav ne trūkumu, ne bonusu, ir tikai notikumi, pieredze utt, tāpēc nevajag īpaši kaunēties no vectētiņa ziloņa, deguna protēzes, dibena implantiem uc cita jocīgā mikšļa, kas ar mani noticis un notiks :)
Powered by Sviesta Ciba