Kurvjzieža kontemplācijas

Par šķiršanos

Krāšņais Kurvjziedis

Par šķiršanos

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms kādām tur dienām mēs ar Ķ dzērām Vecrīgā alu un nostalģiski pļāpājām. Kā jau daždien sievietes, kas 16 draudzēšanās gados ir paspējušas ne tik vien sāls pudu apēst, bet arī pieaugt, pabeigt skolu, pamācīties augstskolā/-s, iegūt un pamest dažu labu vīrieti & dažu labu darbu, gan viena otrai uz pleca dažu asaru cisternu izraudāt.
Ak, jā - un atmiņu arhīvu pāršķirstot, tā arī secinājām, ka iedvesmas bagātākie sievietes mūža posmi ir saistāmi ar šķiršanos. Mirklī, kad esi atjēgusies no sāpīgā krakšķa - jo šķiršanās nemēdz būt nesāpīgas, neatkarīgi, kura puse to iniciējusi - tev pēkšņi paveras milzīgs brīvības un neizmantotu iespēju lauks. Tu pēkšņi aptver, cik jauna, skaista un ziedoša tu īstenībā esi, pamazām notici, ka apkārtējo vīriešu uzmanības pierādījumi tik tiešām domāti tev, pēkšņi mostas gatavība mainīt darbu un trīs ceturtdaļas garderobes, doties ceļojumā, kurš tev ne ar vienu nav jāsaskaņo, iemācīties kādu eksotisku valodu un pilnīgi citā manierē sākt krāsot acis. Ir tā, it kā no slīkšņaina krūmāja, tu atkal būtu izbridusi uz ceļa, kura katrā līkumā tevi gaida kāda pilnīgi jauna ainava. Pasaule, neskarta un ar dāvanu lentīti pārsieta, guļ pie tavām kājām. Visi piedzīvojumi. Visi turpmākie vīrieši. Visas agrāk neapjaustās iespējas. Viss tev vēl būs. Sajūta ir līdzīga kā pēc bakalaura darba aizstāvēšanas, tikai vēl labāka.
Vai vīriešiem ir līdzīgi?:)
  • Kā vīriešiem, nezinu, bet man - tieši tā. Tikai atbildība vēl visam klāt tādā pabiezā slānī;)
  • Vīriešiem principā ir tieši tā pat.
  • nezinu, nē, laikam neesmu tipisks
  • Savā ziņā katra sakratīšana tev galvā kaut ko sakrata. Un tad to var uzvert arī kā jaunu dzīvi, jo īpaši ja jauniegūtā brīvības vērtība ļauj pašam noticēt skaistākai nākotnei un pārrāpot attiecību krakšķim.
  • precīzi:)
  • bakalaura darbs un sajuuta peec taa aizstaaveeshanas.
    hmm, man ljoti driiz taada buus.

    bet par to origjinaalo sajuutu- nezinu. briidii, kad liidz galam jaaizlemj jaa vai nee, shkjietamiiba, ka vareetu kljuut vientulja un nepiedziivot neko no mineetaa traucee.
    • Brīdī, kad ir jāizlemj parasti traucē daudz kas. Vezums ieradumu, kopīgām atmiņām piesūcināta telpa, tikai diviem cilvēkiem zināmi mīļvārdiņi, relikvijas, kopīgie draugi, skūšanās losjons tavā vannasistabā, fotogrāfijas, e-pasta paroles un miljons citu lietu, kas savijušās gūstošā tīklā.
      Bet, ja ir jāizlemj, tad ir!
  • nez vai visas šķiršanās vienā maisā metamas

    teiksim, šķiršanās tāpēc, ka ir atrasts/-ies labāks variants - tās kaut kā negribētos likt radošo kategorijā .. ja nu vienīgi materiālajā ziņā radošo .. bet Cibā tak neviens(-a) tā nedara, vai ne? ;)

    bet tomēr Tev daudz taisnības .. jo katras attiecības jau kaut ko dod .. un, ja iegūtais pārsver šķiršanās sāpes un/vai ir labi apgūta bezsāpju šķiršanās māksla, tad tu pēc tam pakāpies uz nākamā pakāpieniņa, ar plašāku skatu, ar vairāk prātiņa, etc.

    kaut kā tā :)
  • Ņemot vērā, ka šķirties neataisos, laikam vajadzēs visu mūžu mācīties. Lai ik pēc pāris gadiem taptu kaut kādi "bakalaura darbi".
Powered by Sviesta Ciba