Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēl daži grami naiva pozitīvisma un patētiska patriotisma.
Šovakar, klīstot pa Vecrīgu, mēģināju iedomāties, vai pirms 20 gadiem, ja man dotu iespēju ieskatīties nākotnē, ieraudzīdama pašreizējo ainu, es būtu apmierināta ar vēstures gaitu, un pilnīgi godīgi sev atbildēju - jā.
  • Nu, ja - un nepalīdzēja arī tas "savs sociālisms", un nosacītā pārticība atskaites punktā.
    Es saprotu, ka tas, ka mēs esam so periodu pārdzīvojuši bez ārēja un pilsoņu kara, bez ekonomiskajām blokādēm utt., nav vis mūsu politiķu, bet drīzāk ģeopolitiskās situācijas nopelns, un tomēr, un tomēr - tajās dienvidu zemēs, kur cilvēki ir daudz nabadzīgāki, viņi ir priecīgāki un patriotiskāki, kas man allaž izsauc rudimentāras kauna izjūtas uzplaiksnījumus.
    Mums nav bijis tā, ka zīdaiņu drēbītes ziemā vecākiem jāžāvē, aptinot ap savu ķermeni, jo nekādas apkures nav, mums nav bijušas sabombardētas mājas, bads un masveida izmisums. Un īstenībā - tā ir sasodīta veiksme, kuras varēja arī nebūt.
    • Es tomēr teiktu, ka daļēji tā sasodītā veiksme ir arī no mentalitātes un tradīcijām atkarīga.
    • Un neviens nav nomiris badā. Es domāju pilvērtīgi staigāt un rāpojot spējigā vecumā).
    • rumaanjiem gan nekad nav bijusi paarticiiba, pat par spiiti naftai, vieniigi taa deva Chaushesku tiesiibas uz atsevishkjiem izleecieniem, piemeeram, piedaloties 1984. gada OS Losandzhelosaa (kameer paareejaa progresiivaa pasaule ar PRS priekshgalaa to boikoteeja).
Powered by Sviesta Ciba