Man patīk tās sievietes, kuru klātbūtnē veči neatļaujas lamāties. Man patīk arī tās, kuras pašas var kaut vai zeku-celtnieku brigādi nolikt uz ausīm, bet tās pirmās tomēr vairāk.
Jā! Mana bijusī kolēģe ir tāda, tik pieklājīga, tik sirsnīga, tik ieturēta! Salīdzinoši es esmu prastuma kalngals, jo kopš 1.kursa prakses, kad biju brigādes vadītāja vairākiem džekiem, palaižu muti vietā un nevietā. Apskaužu to meiteni - kā viņai tā izdodas?
Manas mammas klātbūtnē pavisam noteikti neviens, nekad, neko. Es pat domāju, ka viņa nemaz nezin nevienu lamu vārdu. Un paps viņai ir pirmais, vienīgais un pēdējais.
es pilnīgi 100% piekaitos pie otrajām. vismaz mana cienītā draugi (ar lielas balamutes kam parasti patīk meitenītes "atsēdināt" ar visādiem tekstiņiem) ir par mani stāvā sajūsmā.. :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man domāt, tas ir kārtējais urbānais mīts!
varbūt vīrieši ar' nevēlas lamāties, bet viņiem vienkārši kā reflekss - pasprūk :)
Un tās ir šausmas, šausmas, šausmas!!!