Esmu gan es primitīva kā pienene. Tikai saulainā laikā varu kaut cik paplaukt un pagozēties. Tādas dienas kā aizgājusī (aizlijusī) sestdiena, kad es drebinādamās žūstu, mani dara drusku paranojisku.
Brīvdienās izlasīju Bukovska "Sievietes". Garlaicīgi.:( droši vien atkal norādītu, ka man vienkārši nav tās ķermeņa daļas, ar kuru iespējams uztvert vīriešu rakstītu literatūru, bet man pašai liekas, ka esmu tikai pārsātinājusies ar padzīvojušu vīrišķu seksuālajām problēmām, frustrācijām, izmisīgajām dzīves alkām, sagurumiem, slēptajām nāves bailēm un visu pārējo, par ko viņi mēdz īdēt. Velbekam vismaz bija pretenzijas un intelektuālu izsmalcinātību (kā nekā - francūzis!), Stogoffam - uz tīras un vienkāršas dvēseles bļāvienu (kā nekā - krievs!), bet Bukovskis...nuja, tik vien ir, kā "lietu saukšana īstajos vārdos", kas varbūt kādu efektu radīja 70.gados, kad romāns tika sarakstīts, bet uzdzen žāvas mūsdienās, kad pat vismietpilsoniskākā pensionēta literatūras skolotāja, visus "pimpis", "peža", "pisties" var gan izlasīt, gan pateikt bez mazākās žagas...
Brīvdienās izlasīju Bukovska "Sievietes". Garlaicīgi.:( droši vien atkal norādītu, ka man vienkārši nav tās ķermeņa daļas, ar kuru iespējams uztvert vīriešu rakstītu literatūru, bet man pašai liekas, ka esmu tikai pārsātinājusies ar padzīvojušu vīrišķu seksuālajām problēmām, frustrācijām, izmisīgajām dzīves alkām, sagurumiem, slēptajām nāves bailēm un visu pārējo, par ko viņi mēdz īdēt. Velbekam vismaz bija pretenzijas un intelektuālu izsmalcinātību (kā nekā - francūzis!), Stogoffam - uz tīras un vienkāršas dvēseles bļāvienu (kā nekā - krievs!), bet Bukovskis...nuja, tik vien ir, kā "lietu saukšana īstajos vārdos", kas varbūt kādu efektu radīja 70.gados, kad romāns tika sarakstīts, bet uzdzen žāvas mūsdienās, kad pat vismietpilsoniskākā pensionēta literatūras skolotāja, visus "pimpis", "peža", "pisties" var gan izlasīt, gan pateikt bez mazākās žagas...
bet, iespējams, ka tur vairāk gaumes lieta - tādi kā Bukovskis vai Kafka kļūst slaveni visai jocīgu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka būtu labi profesionāļi. un, protams, simts pret vienu iespēju bija tam, ka neviens vispār neko par Bukovski nezinātu. A es viņu par to arī mīlu. Par to, ka nodzēries pasta ierēdnis un visu mūžu rakstījis.