Valstis un reģionus var nosacīti iedalīt kā vīna, alus un stipro dzērienu zemes. Nav runa tikai par dominējošo alkoholu - ar to nesaraujami saistās ne vien kulinārijas tradīcijas, bet arī attieksme pret baudām, dzīves uztveres vieglums vai smagnējība un vēl tūkstoši grūti formulējamu iezīmju, kas izpaužas gan folklorā un tradīcijās, gan netveramās estētisko vērtību niansēs, kas kopumā veido to, ko pieņemts saukt par mentalitāti. Ir vīna, alus un destilāta mentalitāte, lai cik tas zaimojoši neizklausītos. Lūk, un vīna mentaliāte ir tā, kas ļauj man justies vislabāk. Tāpēc Gruzijā, kas ir vīna zeme, es jūtos daudz vairāk piederīga, nekā konjaka Armēnijā, lai cik skaista tā arī nebūtu gan ainavas, gan mūzikas un arhitektūras ziņā.
wot tikai ķīseļa krastu šamai nav..;)