Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēl tikai gribēju ierakstīt, ka man patīk doma, kuru izlasīju viena vīriešu žurnālā - tur bija intervijas ar biologu - evolūcijas pētnieku. Luk, un viņš, tas mācītais vīrs no svešām zemēm, teica, ka cilvēku neviltotā jūsma par kaķu grāciju ir atavisms, mantots no kokos mītošajiem primātu senčiem. Jo, raugi, tiem mūsu priekštečiem, kas, astēs iekārušies, šūpojās Tanzānijas koku zaros, vienīgie bioloģiskie ienaidnieki bija kaķveidīgie plēsēji. Tāpēc to kustības drošā attālumā tika vērotas un iepazītas jo rūpīgi, ar emocijām, kas laika gaitā transformējās bijībā un cieņā.
Mājas kaķis - tā ir miniatūra nāvīte, kuru turam uz sava dīvāna spilvena, mazs briesmu atgādinājums, tāpat kā piejaucēta uguns plītī, kā ūdenskrituma imitācija klozetpodā, kā visas mūs valdzinošās un nepakļaujamās stihijas.

Iešu gulēt, esmu drusku iereibusi.
  • Ei, to es pielikšu pie atmiņām :DDD
  • kolosāli
  • Huh, labs! :)
  • dikti smuki pateici! bet ko tu domā par to, ka daļai cilvēces patīk kaķi (kā man; un suņi man netīk), bet daļai - suņi? varbūt tas ir kaut kāds iņ un jaņ :D
  • m, labi uzrakstīts.
  • jā, es domāju, ka tā gan varētu būt par tiem kaķiem.. Pie tam, kaķu attieksme nav īpaši mainījusies, vienīgi tagad viņi neskatās uz mums pašiem kā uz potenciālo ēsmu, bet uz mūsu pieliekamajiem. i
  • super formulējums!
Powered by Sviesta Ciba