Labrīt!
Varbūt šodien tomēr par daiļo? Es mazliet tā kā sabrīnējos, ka vakar nevienam neatradās neko pateikt par Paradžanovu, kuram tomēr vajadzēja būt mazliet pazīstamākam nekā manai necilajai, naudaskārajai personai, bet no otras puses - uz viņa fona, neviens čaklais, pieticīgais un morāli skaidrais laikam neizcelsies tik ļoti...
Varbūt šodien tomēr par daiļo? Es mazliet tā kā sabrīnējos, ka vakar nevienam neatradās neko pateikt par Paradžanovu, kuram tomēr vajadzēja būt mazliet pazīstamākam nekā manai necilajai, naudaskārajai personai, bet no otras puses - uz viņa fona, neviens čaklais, pieticīgais un morāli skaidrais laikam neizcelsies tik ļoti...
tak prasta ziņkāre: es, saņemot šādu algu, iztērēju knapi pusi, un es neesmu taupīgākais cilvēks, ko zinu. ko tie cilvēki ar naudu dara?
lai gan tfu, lai nu paliek, ne mani sveši maki interesē, ne pamācīšana.
Taču es esmu privileģētā situācijā - man nav jāmaksā ne dzīvokļa īre, ne kredīts, man šobrīd vispār nav nopietnu kredītsaistību vai līzingu, nav bērnu, nav mašīnas, nav uzturamu darbanespējīgu tuvinieku, nav dārgu hobiju, nav jāmaksā par pabeigtām vai turpināmām studijām. Ja cilvēkam ir viss nosauktais, kaut vai daļa no tā - tad piekrītu, ka tūkstotis varētu arī nebūt pietiekama summa.
[redz, vienkārši liekas, ka "kredītu un līzingu neesamība" nav priviliģēta situācija. tai būtu jābūt normai, bet lai nu paliek]
īri, ja kas, es arī maksāju. un par visādiem kursiem ik pa brīdim.
lai nu kā, tevi aizvainot nepavisam nevēlējos. nekādus sašutumus vai iebildumus konkrēti tava nostāja manī neraisa.
bet ne jau pats kredīts ir evil, bet gan situācija, kad cilvēkiem uz kredīta ir viss, sākot no tepiķīša, beidzot ar dāču saulkrastos. un nē, imho, tas nav normāli. lai gan izplatīti.