Kurvjzieža kontemplācijas

Nenocietos es arī - jeb piezīme par kādu skandālu

krii

8.7.08 19:57

Pilnībā piekrītot, ka amatā esošai personai allaž jāpatur prātā, ka kāds viņu vēros un izķēzīt gribēs pie pirmās iespējas, tāpēc ēdot dakšiņa jātur pareizi, un mīcīt svešas beibes vispār nevajag - lai atceramies kaut vai kā Vecās Derības Holofernam gāja - un tāpēc visādi kastēni un klintoni man liekas drusku smieklīgi un nožēlojami, nevis žēlojami un mierināmi. Tomēr, bez jebkādas solidaritātes pret vājo vīriešu dzimumu, nespēju arī just ko citu, kā vien riebumu pret slavas pelnīšanu ar tēvēšoviem "Kā es vienurīt uzvilku zilu kleitiņu un trallinādama devos atsūkāt savam priekšniekam" vai avīžrakstiem "Kā es sakoļīju vienu lohu, lai viņš apgrābsta man celi un iekniebj krūtī".
Derdzīgi.
Ne velti atmiņā ataust anekdote.

Deviņdesmito gadu beigas, Odesas ebreju dzīvoklis. Vecākiem zvana dēls Izja, kurš šobrīd studē ASV.
- Māmiņ, es te nesen iepazinos ar tā-ādu meiteni! Smuka! Izglītota!
- Kāds prieks, dēliņ, kāds prieks! Vai bagāta?
- Bagāta. Un slavena arī!
- Un kā tad vārdā meitenei?
- Monika.
- Un uzvārdā?
- Levinska.
Dziļa pauze. Pēc brīža:
- Dēliņ...bet vai ar to jauko nēģeru puisēnu jums tiešām nekas nevar sanākt?

• 26 raksta
• ir doma

• krii

  8.7.08 23:34

  

  Nu, paga - kompleksošana par to, vai tik, nedoddies, kāds manas kuplās uzacis vai tauku krokas vai neskūtās kājas neienesīs ļaužu valodās, ir tikai un vienīgi pašapziņas defekts. Savukārt, spekulēšana ap to "kā es ciešu, kad man visādi cūkas izsaka neķītrus mājienus" ir klasisks dinamo no Ē.Berna grāmatiņām, tā ka paralēles es pie labākās gribas nevaru saskatīt.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • honeybee

    8.7.08 23:51

    

    Vot varbūt es kautko palaidu garām, bet nu Jolkina, šķiet, nevienā brīdī nepaziņo, ka viņa cieš. Tbš man viņas gājiens nešķiet histēriskas dāmītes vēlme pašapliecināties tādā pašdestruktīvā veidā, bet gan aukstasinīga savas pievilcības izmantošana, lai sasniegtu kādu konkrētu mērķi (ko dara vai vismaz gribētu darīt absolūtais vairums sieviešu) un gatavība nepieciešamības gadījumā dabūt kniebienu krūtī. Kas jau nu arī nav nekas TIK briesmīgs - jaunai, neprecētai un tā ;)
    
    Tas, vai un cik visa šitā draza viņai pašai var nodarīt pāri, jau ir cits jautājums, un to jau nu nevar zināt, pirms nav pats tajos mēslos iekāpis.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      8.7.08 23:55

      

      Bet arī pašapliecināšanās ar "Es varu panākt, ka mani viens vīrišķis bučo, un es viņu izķēzu presē" man nudien nešķiet nekas ļoti konstruktīvs un cieņas vērts.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • honeybee

        9.7.08 00:15

        

        Ak, nu.
        "Es varu panākt, ka vesela kaudze lohu nopērk produktu X, lai arī viņiem pilnīgi pietiktu ar nebrendēto produktu Y" arī nav nekas īpaši konstruktīvs un cieņas vērts (un zem tā pat vārdu apakšā neparaksta, tikai ņaudiņas ieskaita).
        Un līdzīgu gānīšanos par jebkuru darbiņu/pašapliecināšanās veidu var uzrakstīt.
        So what?
        Dotajā gadījumā - pa lielām šaibām - ministrs dabūja to, ko bija godīgi nopelnījis (ja viņš būtu apmelots, es būtu sašutusi, a tā - pofik), a tas, kādu dīlu Jolkina noslēgusi ar savu ķermeni, ir tikai viņas pašas darīšana, citu cilvēku konstruktīvismam un cieņai tur nav vietas.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais