Kurvjzieža kontemplācijas

Par mūžīgo

Krāšņais Kurvjziedis

Par mūžīgo

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vakar ilgi pļāpājām pa telefonu ar Ķ - par sāpīgo eksistences absurdu un citiem niekiem. Līdz nevilša asociāciju plūsma mūs aizveda pie lasīto grāmatu labākās daļas.
- Es ilgi dusmojos uz savu mammu, kad viņa teica, ka Brālītis bija izdomājis Karlsonu, jo jutās pārāk vientuļš. Un nenoticēju viņai.
- Mana mamma teica to pašu, bet es viņai joprojām neticu. Šāds pieņēmums sabojā visu stāstu!
- Vai ne? Pēc tam ar šo versiju mani iepazīstināja vēl daži autoritatīvi pieaugušie - un tūdaļ zaudēja daļu cieņas manās acīs.
- Es pat literatūrkritiķus, kas kaut ko tādu rakstījuši, neņemu par pilnu. Un pat, ja pati Lindgrēne man būtu teikusi, ka Brālītis Karlsonu izdomājis, es teiktu, ka tas tikai viņai tā liekas.

Jā, nu mūsu Karlsons pilnīgi noteikti pastāvēja arī ārpus mazā Svantes Svantesona vientulīgās fantāzijas. Bet kā likās Jums?
  • Sajaucu ar "Mio, manu Mio", bet tik un tā - nevienā no šīm grāmatām nav tiešas norādes uz izdomātību. Nojaust gan var, it sevišķi pieaugušie.
    • Nez, man jau kā bērnam bija pilnīgi skaidrs, ka Brāļi Lauvassirdis ir stāsts par to, ka cilvēki nomirī pavisam, bet grib izdomāt, ka ir savādāk. Ne tāpēc, ka tur kāds būtu kādas norādes devis.
      • Nē, tas ir stāsts par mūžigo dzīvošanu un iespēju satikt savus mīļos arī tad, kad viņi vairs nav šeit.
Powered by Sviesta Ciba