Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar ilgi pļāpājām pa telefonu ar Ķ - par sāpīgo eksistences absurdu un citiem niekiem. Līdz nevilša asociāciju plūsma mūs aizveda pie lasīto grāmatu labākās daļas.
- Es ilgi dusmojos uz savu mammu, kad viņa teica, ka Brālītis bija izdomājis Karlsonu, jo jutās pārāk vientuļš. Un nenoticēju viņai.
- Mana mamma teica to pašu, bet es viņai joprojām neticu. Šāds pieņēmums sabojā visu stāstu!
- Vai ne? Pēc tam ar šo versiju mani iepazīstināja vēl daži autoritatīvi pieaugušie - un tūdaļ zaudēja daļu cieņas manās acīs.
- Es pat literatūrkritiķus, kas kaut ko tādu rakstījuši, neņemu par pilnu. Un pat, ja pati Lindgrēne man būtu teikusi, ka Brālītis Karlsonu izdomājis, es teiktu, ka tas tikai viņai tā liekas.

Jā, nu mūsu Karlsons pilnīgi noteikti pastāvēja arī ārpus mazā Svantes Svantesona vientulīgās fantāzijas. Bet kā likās Jums?