Kurvjzieža kontemplācijas

Par mūžīgo

Krāšņais Kurvjziedis

Par mūžīgo

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vakar ilgi pļāpājām pa telefonu ar Ķ - par sāpīgo eksistences absurdu un citiem niekiem. Līdz nevilša asociāciju plūsma mūs aizveda pie lasīto grāmatu labākās daļas.
- Es ilgi dusmojos uz savu mammu, kad viņa teica, ka Brālītis bija izdomājis Karlsonu, jo jutās pārāk vientuļš. Un nenoticēju viņai.
- Mana mamma teica to pašu, bet es viņai joprojām neticu. Šāds pieņēmums sabojā visu stāstu!
- Vai ne? Pēc tam ar šo versiju mani iepazīstināja vēl daži autoritatīvi pieaugušie - un tūdaļ zaudēja daļu cieņas manās acīs.
- Es pat literatūrkritiķus, kas kaut ko tādu rakstījuši, neņemu par pilnu. Un pat, ja pati Lindgrēne man būtu teikusi, ka Brālītis Karlsonu izdomājis, es teiktu, ka tas tikai viņai tā liekas.

Jā, nu mūsu Karlsons pilnīgi noteikti pastāvēja arī ārpus mazā Svantes Svantesona vientulīgās fantāzijas. Bet kā likās Jums?
  • Man liekas, ka pat vienā izdevumā grāmatas anotācijā bija teikts: "Stāsts par mazu zēnu, kurš izdomā sev rotaļu biedru" :/
    Stulbeņi tie daži pieaugušie!
    • Aj ...nu ko viņi vispār saprot!
    • Jā, tajā biezajā "Trīs stāsti par brālīti un Karlsonu". Mans secinājums par šo anotāciju bija tieši tāds kā tev.
      Brālītis nevarēja izdomāt Karlsonu tāpēc, ka viņam vispār nebija fantāzijas! Visus piedzīvojumus tai grāmatā organizē Karlsons.
Powered by Sviesta Ciba