Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
14.1.08 13:38
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēl viena lieta, kas iziet ārpus manas saprašanas robežām, ir uzvārda maiņa pie precēšanās. Nē, es ticu, ka reizēm cilvēkam ir vēlme nomainīt visu savu identitāti, pārkrāsot matus, uztaisīt plastisko operāciju, saraut saites ar vecākiem, utt, utjpr. Bet, ņemot vērā visus tos sarežģījumus, kas pēc tam rodas, kad trīsreiz precēts sievišķis, kurš izlēmis, piemēram, atsākt pirms pirmajām laulībām pārtraukto izglītošanās procesu vai pretendē uz kaut kādu mantojumu no baltās ķēves trešajā augumā vai vēl ko tādu - tas drausmīgais čakars ar visām laulību un šķiršnās apliecību kopijām, visi izstaigājamie arhīvi un notāru kantori, kur dabūt norakstus kādam, dzīvokli mainot (tas ar precēšanos un šķiršanos allaž iet komplektā!) nozaudētam dokumentam - vai tad par to mūsdienās cilvēki nemaz nedomā, ko?
Un motivācija vispār kāda?
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]shelly
    14.1.08 13:51
    Man - inciaļi. Es vispār iniciaļu dēļ biju gatava precēties ar konkrēto vīrieti katrā laikā. Tik skaisti!!! :))
    Otrkārt, esmu vecmodīga kaza, kas uzskata, ka visiem ģimenē jābūt ar vienu uzvārdu. Nevis viens mammai, tētim otrs, bet bērniem vispār - diez sazin kas, pēc uzvārda pat nepateikti, ka radinieki
    Un nav jau tas čakars tik liels. Jānomaina pase, tas galvenais. Uz darba intervijām, kad iesniedzu izglītības dokumentus, iesniedzu vienu lapu vairāk - laulības apliecību, kur norādīta uzvārda maiņa.
    Un par to, kāds čakars šķiroties, es ceru, cilvēki precoties nu gan nedomā - tas nu tiešām būtu perversi. Ja tu jau precoties domā par šķiršanos, tad labāk nevajag...

    • [info]krii
      14.1.08 13:58
      Čakars IR liels.:(
      Savulaik, man bija darīšana ar meiteni, kura bija, mācoties astotajā klasē, vienreiz nomainījusi uzvārdu, lai atjaunotu saiknes ar radiem no mātes puses, pēc tam, mācīdamās demitajā klasē, apprecējusies - attiecīgi mainīdama uzvārdu - un aizgājusi no skolas, pēc tam izšķīrusies, pamācījusies atkal vienu gadu, tad atkal apprecējusies...Nu, un kad viņa gribēja beidzot pabeigt ekstenātā divpadsmito klasi, viņai nācās iesniegt kopā kādus 14 dokumentus, kas apliecināja viņas identitāti dažādos izglītības apguves posmos.
      Tas, protams, ir ekstŗēms gadījums, bet nu...

      • [info]petrovichs
        14.1.08 14:01
        Vai tad ar personas kodiem tā lieta vieglāk nerisinās?

        • [info]krii
          14.1.08 14:04
          Bet, vienalga, ir jābūt dokumentu kopai, kas pierāda, ka Bērziņai izsniegtais pamatskolas atestāts un Kalniņas 10.klases liecība apliecina Ozoliņas līdz šim apgūto izglītību.:)
          Turklāt personas kodi parādījās tikai deviņdesmito gadu vidus dokumentos.

      • [info]shelly
        14.1.08 14:08
        Paklau, tā tava jaunkudze vēl varēj apieņemt islamticību, pareizīcību un judaismu, un pie katra mainīt vārdu, un mēs arī izsecinātu, ka Šausmīga sproblēmas tā reliģija rada cilvēka dzīvē!!!
        Tipisks piemērs, atļaušos domāt, esmu ES. Vienīgais, kas man iet visur klāt, ir viens vienīgs dokuments - laulības apliecība. Un čakars NAV liels. Tā kā es to esmu piedzīvojusi, atļaušos palikt pie šī viedokļa. :))
Powered by Sviesta Ciba