Kurvjzieža kontemplācijas

Vēl mazliet par ēšanas ieradumiem

Krāšņais Kurvjziedis

Vēl mazliet par ēšanas ieradumiem

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Droši vien nekad nekļūšu pārliecināta veģetāriete, lai gan gaļas neēšana, saglabājot uzturā zivis un piena produktus, man problēmas nesagādā - ne fizioloģiskas, ne psiholoģiskas. Vienkārši tādēļ, ka nav īstas motivācijas. Jā, man patīk dzīvas gotiņas, cūciņas un vistiņas, es ļoti ceru, ka pirms nokļūšanas manā šķīvī viņas mirst pēc iespējas vieglākā un nesāpīgākā nāvē, bet kamēr tas nav man Personiski Pazīstams Lopiņš, viegli skumjā atskārsme par dzīvo būtņu neizbēgamo mirstīgumu, uzvējodama no šašliku iesma, manu apetīti ne mirkli nebojā. Varbūt mani ir sabojājusi kopdzīve ar maziem gracioziem plēsējiem, kuru maigums un piemīlīgums neizslēdz iekāres pilnu prieku, ar pāris zobu klakšķiem pārlaužot mīļu pūkainu grauzējiņu vai putniņu trauslās sprandiņas. Nu, ir tā, ka daļa būtņu visbiežāk mirst tāpēc, ka kādam citam sagribējies ēst. Piedod, Brūnaļa, piedod, Tibiņa piedod, Ruksīt! Savukārt, kas attiecas uz izslavēto veģetāriešu mieru un labo pašsajūtu - pieļauju (drīzāk teorētiski), ka uz kādu tas patiešām attiecas. Taču mani veģetārisma periodi pašajūtu un noskaņojumu nav ieteikmējuši nedz pozitīvi, nedz negatīvi. Pārliecinājos, ka varu, bet ka man to nevajag.

Un dzirdot par "ārkārtīgi smago un piesārņojošo" gaļas gremošanu, man parasti atmiņā uzaust Korsikas vai Gruzijas ainiņas, kur esmu jutusies tik labi, kā reti kad savā mūžā, katru dienu ēzdama pamatīgas porcijas ceptas cūkgaļas, uzdzerot litriem sarkanvīna un moži spriņģojot pa kalniem bez mazākajām saguruma pazīmēm. Turklāt pēc atgriešanās asinsanalīzes apliecina, ka hemoglobīna līmenis lieliski uzlabojies.
  • Klau, Krii, es te par gaļasēšanai pilnīgi pretēju tēmu. Kā vāra prosas biezputru. Mani tā iedvesmoja tie Tavi prosas apraksti, ka gribētu pamēģināt tādu uzvārīt.
    Atvaino, ja Tev šī tēma tagad ir pretīga. Tikai tā iedomājos, ka būsi noteikti sasniegusi labu līmeni prosas putras vārīšanā, un varbūt Tev nebūtu iebildumu padalīties ar visgaršīgāko receptīti.
    • :)
      Īpaši iespēja radošām izpausmēm man tur nebija. Vārīju ūdenī, pieliekot mazliet sāls. Saskaņā ar norādījumiem, jāvāra bija ūdeni 4 reizes nolejot - resp., kad uzvārās, ūdeni nolej, pielej jaunu.
      Pēc pēdējās ūdens noliešanas reizēm pielēju pienu un mazliet pasutināju. Pirms ēšanas var pielikt sviestu.

      Godīgi sakot, vienīgā reize, kad man putra patiešām likās ļoti garšīga, bija tā, kad nejauši pārsālīju un piedevām piegāzu par daudz sviesta. Tad bija tā - o! kaut kas varen sāļš un trekns! Īsts ēdiens! Pat, ja zinu, ka tā ir tikai putra. :)
      Bet citiem tā darīt noteikti neiesaku.:)
Powered by Sviesta Ciba