Esmu sākusi ļoti ilgoties pēc mājām, kurās neviens nešņāc un neburkšķ. Jo, pat, ja tu esi vienīgais, kam tiek veltīti vismaigākie labvēlības apliecinājumi, turklāt daudz uzskatāmāk un biežāk kā līdz šim, gaisotne ir nomācoša.
Iegādā sesku:))) Tad viņas būs spiestas apvienoties pret kopīgu ienaidnieku:))) A seskam, savukārt, būs pofig - ātri tas blozgas pie vietas noliks:))) Nešņācot:)))
Vo, vo, es vienmēr par šito iedomājos, kad prātā ieskrien ideja: "AkMazaisNabagaKaķītisCikViņšIzskatāsVientuļšUnNosalisJāsavācPieSevisUzMājām";))) Man pietiek ar mammu un tanti laukos, lai es vēl arī Rīgā šito noskaņu gribētu!;))))
Es ļoti ceru, ka tas ir tikai visur piesauktais 1-2 nedēļu ilgais adaptēšanās periods, un pēc tam būs, ja ne māsu mīlestība, tad vismaz aukstasinīgs miers.
Nu... Manai mammai un tantei arī 2/3 laika ir tjipa Mierīga Līdzāspastāvēšana un tikai 1/3 laika Aktīva Nepatikas Izrādīšana. Jāsaka, ka Spriedze ir jūtama visās 3/3 laika;)))
Nu cerams, ka ar kaķiem nav tik traki, kā ar cilvēkiem! Tā vismaz dzirdēts;))))
Tad jau redzēsim.:) Ja nē, tad baidos, ka man vajadzēs meklēt Šarlotei jaunas mājas, ko es ļoti, ļoti šobrīd negribētu. Jo vispār jau viņa ir TIK jauka!
Nē, man visu laiku tiek demonstrēts, "cik labi mēs abas te varētu dzīvoties, ja izsviestu To Tur Blozgu" - un šņāciens otra kaķa virzienā.
Man pietiek ar mammu un tanti laukos, lai es vēl arī Rīgā šito noskaņu gribētu!;))))
Nu cerams, ka ar kaķiem nav tik traki, kā ar cilvēkiem! Tā vismaz dzirdēts;))))
Ja nē, tad baidos, ka man vajadzēs meklēt Šarlotei jaunas mājas, ko es ļoti, ļoti šobrīd negribētu.
Jo vispār jau viņa ir TIK jauka!