Lai atgrieztos pie trivialitātēm - brīvības cena ir vientulība. Droši vien arī tāda, kādu es nekad negribētu piedzīvot. Jo pārāk daudz manī ir vajadzības mīlēt un dūdot, un ilgoties, un atgriezties, un pieradināties. Tāpēc man vienmēr būs kādas saites, kuras es nevarēšu nesāpīgi pārraut, lai aizietu šajā pašā mirklī klosterī, tuksnesī, Himalajos, jūrā.
Nesūdzos. Ir labi tā, kā ir.
Nesūdzos. Ir labi tā, kā ir.
:)))