Kurvjzieža kontemplācijas

krii

27.9.07 16:15

Nesen sieviešu žurnālā izlasīju atziņu, kam sagribējās piekrist.

"Nekad mātes nav veltījušas saviem bērniem tik daudz laika kā 20.gadsimtā. Senāk aristokrātu un turīgākās buržuāzijas daļas ģimenēs bērns tūdaļ pēc piedzimšanas tika nodots zīdītāju un aukļu, pēc tam - guvernantu un skolotāju pārziņā. Māti viņš redzēja labi ja dažas stundas dienā. Savukārt, zemnieku ģimenē zīdainis tika cieši satīts, lai lieki neripinās, un atstāts pēc iespējas tuvāk krāsnij, lai nenosalst, kamēr vecāki uz lauka. Un cilvēce nebūt nav izmirusi, kā redzam.
Taču tikai 20.gadsimtā vērojamas neirotiskas žēlabas par to, ka: "Māte mani nepietiekami mīlēja, pārāk maz uzmanības veltīja, tāpēc esmu izaudzis/izaugusi tik nelaimīgs, kašķīgs vai slinks.""
:)

• 44 raksta
• ir doma

• chaj

  27.9.07 21:56

  

  drīkstot, drīkstot visā vainot vecākus.
  es savukārt smagi ciešu no pārāk ilgstošas vecāku aprūpes. fakstiski mani joprojām balsta, uzcinās, palīdz un visādi citādi kontrolē. kaut man jau 35.
  
  a vispār nav ko tur galvu lauzīt. piedzimst tie bērnu un gan jau! kaut-ka nebūt. nodod vīram un iet mācīties - strādāt.
  galvenais - samīļot vakarā. un parunāt no rīta. un pabarot kaut-kad. un pie ārsta aizvest. un izšķirt, kas plūcās. un a-a-a-a. nav laika sev, nav.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • hagi

    27.9.07 22:18

    Nu, ņemot vērā to, ka ar pirmo bērnu man nebija pat laika ar vīrieti parunāt,
    pieplusojot otro bērnu, parunāt pietiek laika, reizēm nesanāk laicīgi ieiet vannā un tamlīdz (bet tas vairāk mans pašas slinkums),
    jāizdara drosmīgais secinājums, ka pēc trešā un ceturtā bērna laika vajadzētu pietikt visam ;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • porcupine

    28.9.07 10:17

    

    Jā, šis te - samīļot vakarā. un parunāt no rīta. un pabarot kaut-kad. un pie ārsta aizvest. un izšķirt, kas plūcās - ir Ļoti Galvenais, patiešām. Pārbaudīts dzīvē. Der arī zvēruļiem, ja nu galīgi tos bērnus negribās/nevajag.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais