Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen sieviešu žurnālā izlasīju atziņu, kam sagribējās piekrist.

"Nekad mātes nav veltījušas saviem bērniem tik daudz laika kā 20.gadsimtā. Senāk aristokrātu un turīgākās buržuāzijas daļas ģimenēs bērns tūdaļ pēc piedzimšanas tika nodots zīdītāju un aukļu, pēc tam - guvernantu un skolotāju pārziņā. Māti viņš redzēja labi ja dažas stundas dienā. Savukārt, zemnieku ģimenē zīdainis tika cieši satīts, lai lieki neripinās, un atstāts pēc iespējas tuvāk krāsnij, lai nenosalst, kamēr vecāki uz lauka. Un cilvēce nebūt nav izmirusi, kā redzam.
Taču tikai 20.gadsimtā vērojamas neirotiskas žēlabas par to, ka: "Māte mani nepietiekami mīlēja, pārāk maz uzmanības veltīja, tāpēc esmu izaudzis/izaugusi tik nelaimīgs, kašķīgs vai slinks.""
:)
  • Es gan vairāk sliecos uz to, ka šodien tiek tik šausmīgi kladzināts, par MILZĪGO ATBILDĪBU, ko nozīmē bērns, ka tas reizumis sāk izskatīties slimīgi.
    • +1
    • Nu atkarībā, ko ar šo kladzināsānu saprot. Es laikam piederu pie tām, kas uzskata, ka tā tiešām ir milzīga atbildība, sevišķi ja salīdzinu ar sev iedzimto atbildības daudzumu:)
      Pirmā doma, to citātu izlasot - nu nav jau grūti spriest cilvēkam, kurš pats mazs princītis/maza princesīte savai māmiņai bijis/bijusi.
      • Nezinu, mana mamma arī visu manu bērnību ir ļoti daudz strādājusi un mani galvenokārt pieskatīja vecmāmiņa. Un mammas audzināšanā es ar neapbruņotu aci tagad varu saskatīt baigos trūkumus no visu psiholoģijas teoriju aspektiem. Bet nu...mana bērnība ir beigusies, es mīlu mammu, viņa mīl mani.
        • Nu, man ir prieks par cilvēkiem, kuriem tas tā ir!:)
        • un ja nav, kam atdot pieskatīt, un guvernantiem pietrūkst naudas un dižciltības? negribas tomēr satītu iemest aizkrāsnē.
          • Mans personiskais - slinkas, egoistiskas, ciniskas bezbērnu vecmeitas:) - viedoklis ir: "Vienkāršāk to visu vajag uztvert, simtkārt vienkāršāk!"
            • nez. ja man gribēsies bērnus, pieļauju, man gribēsies arī ar viņiem ņemties pēc pilnas programmas. tas ir tāpat kā ar vīrieti mājās - priekš man viņš, ja kkāda iemesla pēc [kaut vai ilgs un smags darbs], es viņu nemaz neredzu? tobiš, tieksme izspiest maksimālo potenciālu no visa esošā :)
        • + galīgi neatbalstu visu savu nelaimju norakstīšanu uz "man grūta bērnība bija", es tā nedaru un mani kaitina tie, kas tā dara, jo tās parasti ir viltīgas manipulācijas. Taču, pēc manām domām, ir galīgi garām salīdzināt kā malkas pagali ietītu zīdaini ar šodienas situāciju, kad it kā taču bērnam vajadzētu pietikt ar jebko, kas ir labāks par sentēvu metodēm:)
          • OK, es galīgi nejūtos tiesīga spriest par bērnu audzināšanas metodēm. Taču aizdoma, ka kladzināšana par Milzīgo Atbildību, kurai jāsākas jau gadu pirms bērna ieņemšanas, man jau pasen likusies slimīga un smieklīga.

            Jo visa pamatos taču ir pilnīgi dabiski procesi!
Powered by Sviesta Ciba