Vakar bija viena no retajām reizēm manā mūžā, kad nodomāju - kāzas tomēr var būt arī skaists pasākums. Laikam priekšnoteikums ir neliels cilvēku daudzums un izvairīšanās no visvisādu veidu tradicionālajiem mičošanas, šķīvju plēšanas un dainu skandēšanas rituāliem.
vienīgais - kad pēc zagsa iebraucām mājās uz brīdi, vīrs pārnesa pāri sliexnim :)
Bet, jā - iešvilpušu radu-draugu pūļi, lielās rosola bļodas uz garajiem galdiem un ņemšanās ap visādām tradīcijām ir tas, kas precēšanos dara nebaudāmu. Tāpēc laba ir katra reize, kad tie var palikt mierīgi un jauki divu cilvēki svētki.