par to, kas mani uzjautrināja
Kā vēsta krieviski lasošajām Latvijas sievietēm domātais žurnāls "Ļubļu", ja seriāls "Neglītais pīlēns" būtu tapis Latvijā, galvenā varone izskatītos citādi. Jo kā atbaidošu neglīteni viņu uztver tikai Krievijā - latviešu skatītājam viņa visdrīzāk asociējoties ar jauno dzejnieci.
BET! Tāpat nereti ir dzirdēts gan: "ar šitām brillēm tu izskaties pēc skolotājas", "ierēdņa kostīmiņš", "tipiska sekretāre", "meiča ar modeles ārieni" uttt. Stereotipi vienmēr ir balstīti tikai uz daļas attiecīgās grupas pārstāvju izskatu vai uzvedību.
Un, atzīšos - arī man, redzot attiecīgā seriāla varoni, viena no pirmajām domām bija, ka tā varētu ģērbties un izskatīties jaunā literāte. Pārdevēja vai sekretāre - daudz mazāka iespēja. Gleznotāja - arī diez vai, viņas biežāk ir izteiktas vizuālistes. Bet gandrīz tikpat labi šāda meiča varētu būt arī bibliotekāre, redaktore, skolotāja, medmāsa utt. - taču tas nez kādēļ ienāk prātā vēlāk.:)