Kad skatos uz sievietēm un domāju, kas viņas padara vecas - tīri ārēji, vizuāli - saprotu, ka rūpju rievas pierē ir vairāk pamanāmas kā vārnu kājiņas ap acīm, un tie noslīdējušie lūpu kaktiņi arī, tie ir nevis brieduma, bet gan savecēšanas liecinieki. Un tad vēl nolaistie pleci - no smagajām tirgussomām, no garajām, kumpajām stundām pie rakstāmgalda. Un visbeidzot - izplūdušais viduklis. Lai cik apaļīga nebūtu jauna meitene - mūsdienās tuklas divdesmitgadnieces ir sastopamas teju ne biežāk kā trīsdesmit- un četrdesmitgadnieces - viņas proporcijās ir jaušams, kas apetītlīgs un svaigs, toties novecojot sievietes viduklis piebriest kādā netīkamā ļenganā smagnējumā.
Kaunējusies būtu!;p
Bet citādi - visai trāpīgi novērojumi.