Ir diezgan daudz feministu, kas man neizsauc nekādas solidāras jūtas, ir gana daudz feminisma virzienu, kuru tēzes manī izraisa vairāk iebildumu, nekā piekrišanas. Es lieliski saprotu vīriešu vairākuma attieksmi, izdzirdot vārdu "feminisms" vien. Taču, kas attiecas uz sievietēm, kuras principā noraida feminismu visā tā kopumā, nevis atsevišķus tā virzienus vai atsevišķu pārstāvju izpausmes, man vienmēr šķitis, ka šo attieksmi nosaka vēlme izrādīties piemērotākai vīriešu vēlmēm, ērtākai, izdevīgākai un tālabad iekārojamākai. Diemžēl tas reti mēdz attaisnoties, kālab allaž man izsauc nelielu vīpsnu.
atcerējos šajā sakarā vienu aņuku iz dzīves.
sēžu kafetērijā ar vienu modeles tipa draudzeni. viņa šķirsta dienu.
pēc brīža sašutusi iesaucas: "tā ieva melgalve gan ir baigā feministe!!!"
es:???
"nu paskaties, kā viņa ģērbjas un vēl piedevām pīpe, stāvoklī būdama!!!"