Kurvjzieža kontemplācijas

Mazliet literatūrvirzītu pārdomu

Krāšņais Kurvjziedis

Mazliet literatūrvirzītu pārdomu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man riebjas tīksmināšanās ap ciešanām, un mūžsenais vēstījums: "pasaule ir baigie sūdi, visi tikai rauš naudu, pišas un dzer, esmu citāds, nevaru pierast, tēloju ciniķi, bet dvēsele man smeldz", lai cik estētiski noformēts, mani garlaiko un šķebina.
Sāpju un riebuma kultivēšana ne ar ko nav labāka par čivināšanu a'la "Vienkārša dzīve ir skaista", "Mīlestība uzvar visu" utt., utt... Un neirotiķis-vēnu griezējs ir tikpat bezgaumīgs kā apvītušo kundzīšu jūsma par to, kā "Viņa saulrietā atcerējās Viņa stiprās rokas un nodrebēja, asarām notrīsot skropstās". Mizantropiskais elsotājs ir tāds pat mietpilsonis, tikai ar pretenzijām.
Lūk!
  • Neko nezinu, šodien ciešu un vēl kādu brīdi cietīšu, un man pilnīgs pofigs i par stiprajām rokām, i par pāri visam apsvārksnim sarkani rietošo sauli.
    • Mīļā, Tev ir visas tiesības ciest, kaut arī man ļoti žēl, ka tas Tev šobrīd tā gadījies. Un Tev ir visas tiesības savu ciešanu aprakstu transformēt detalizētās dzimumaktu un defekācijas ainās un izlikties ciniskai. Es uzmetīšu lūpu un burkšķēšu:"Nepiekrītu!" vien tad, ja Tu gribēsi pasludināt šo izteiksmes veidu par estētiski pārāku kā "asaru dimanti" un "prieka vērpetes"...
      • Jā, pēc analoģijas es pilnīgi noteikti šobrīd varētu mēģināt šīs ciešanas ietērpt detalizētos tukšu minerālūdens pudeļu un kafijas krūžu aprakstos. Un, samo saboj, tie estētiski būtu neizsakāmas reizes pārāki nekā figviņzinkādas saldsērīgas esejas par to, kā vējš izrāva manu mežģīnu mutautiņu no rokām un princis, pīdamies bruņās, metās to glābt! Banalitāte drīzāk saistīta ar atslēgas momenta tiktālīgu nodrellēšanu vārdos, ka tu jau iepriekš paredzi visu līdz pat teikuma uzbūvei. Un tam nav sakara ar atsevišķu cilvēku tieksmi aprakstīt fizioloģisku procesu nianses.
Powered by Sviesta Ciba