Kurvjzieža kontemplācijas

Jā, pēc analoģijas es pilnīgi noteikti šobrīd varētu mēģināt šīs ciešanas ietērpt detalizētos tukšu minerālūdens pudeļu un kafijas krūžu aprakstos. Un, samo saboj, tie estētiski būtu neizsakāmas reizes pārāki nekā figviņzinkādas saldsērīgas esejas par to, kā vējš izrāva manu mežģīnu mutautiņu no rokām un princis, pīdamies bruņās, metās to glābt! Banalitāte drīzāk saistīta ar atslēgas momenta tiktālīgu nodrellēšanu vārdos, ka tu jau iepriekš paredzi visu līdz pat teikuma uzbūvei. Un tam nav sakara ar atsevišķu cilvēku tieksmi aprakstīt fizioloģisku procesu nianses.